Vai pareizi turat savu mazuli? Bērnu fizioterapeite atklāj biežāk pieļautās kļūdas
Publicitātes foto: Kristiana Alberta

Pirmajos dzīves mēnešos mazulis pasauli iepazīst caur kustībām, pieskārieniem un apkārtējo vidi. Tieši šajā laikā notiek centrālās nervu sistēmas nobriešana, tāpēc ikviena ikdienas darbība – mazuļa celšana, turēšana, nēsāšana vai autiņbiksīšu maiņa – kļūst nozīmīga viņa attīstībā. Bērnu fizioterapeite Kristiāna Alberta uzsver, ka pirmajā dzīves gadā ļoti svarīga ir kvalitatīva un simetriska kustību attīstība, jo tā veido pamatu visām turpmākajām kustību prasmēm.

“Zīdaiņa smadzenes pirmajos mēnešos ir ļoti elastīgas – tās ātri mācās no jebkuras ikdienas kustības, vecāku pieskārieniem un apkārtējās vides. Būtiska daļa ir arī jaundzimušo refleksu pakāpeniska izzušana, kurus nomaina apzinātas kustības. Ja šis pārejas posms nenotiek pilnvērtīgi, vēlāk tas var ietekmēt gan kustību attīstību, gan stāju. Turpretī, ja mazulis saudzīgi apgūst galvas kontroli, velšanās prasmi un prasmi noturēties uz vēdera, tas veido stabilu pamatu rāpošanai, sēdēšanai un vēlāk arī staigāšanai,” skaidro bērnu fizioterapeite Kristiāna Alberta.

Hendlings ir viss, ko vecāki ar mazuli dara ikdienā

Fizioterapeite uzsver, ka hendlings nav tikai konkrēta tehnika, bet visa ikdienas aprūpe kopumā.

“Hendlings ir metode, kas māca vecākus veikt zīdaiņa aprūpi, atbalstot bērna dabisko kustību attīstību. Tas ir pašu vecāku prasmīgs roku darbs un pieskārieni – kā zīdaini turat, nēsājat, paceļat, noliekat, ģērbjat un sagaidāt atraudziņu. Tas ir viss, ko ikdienā darāt ar zīdaini visas dienas garumā,” stāsta Kristiāna Alberta.

Viņa uzsver, ka ļoti svarīgi ir mierīgi, droši un cieņpilni pieskārieni. Tas, kā vecāku rokas satver un tur bērniņu, veido pieredzi. Šī pieredze būs pamatā tam, kā viņš tālāk attīstīsies, kustēsies un iepazīs pats savu ķermeni.

Publicitātes foto
Publicitātes foto

Vecāki bieži bērnu nēsā tikai vienā “ērtajā pusē”

Pēc fizioterapeites novērojumiem, viena no biežākajām kļūdām ir bērna turēšana un nēsāšana izteikti vairāk vienā pusē.

“Visbiežāk vecāki zīdaini ikdienā paceļ un noliek vairāk caur vienu, sev ērtāko pusi. Tāpat bērns vairāk tiek nests uz vienas puses, kas vēlāk ietekmē simetrisku bērna attīstību un kustību attīstību,” stāsta speciāliste.

Lai veicinātu vienmērīgu kustību attīstību, fizioterapeite iesaka bērnu ikdienā celt, nolikt un nēsāt pārmaiņus caur abām pusēm, tādējādi dodot mazulim vienlīdzīgu kustību pieredzi abās ķermeņa pusēs. Tāpat svarīgi bērnu celt caur velšanās kustību, nevis strauji ceļot taisni uz augšu.

“Paceļot zīdaini, vecāki bieži rokas liek kakla daļā, kas veicina muskulatūras tonusa paaugstināšanos. Mazulis var būt emocionālāks, biežāk raud, jo arī paaugstināts tonuss var radīt sāpes. Ilgtermiņā tas var izpausties kā asimetriska attīstība – bērns galvu vairāk pagriež uz vienu pusi, veļas tikai vienā virzienā vai aktivitātēs vairāk izmanto vienu roku,” skaidro fizioterapeite.

Nevajag steidzināt bērna attīstību

Vēl viena izplatīta kļūda ir bērna pāragra sēdināšana un celšana kājās. Bērnu nevajadzētu likt pozās, kuras pats vēl nav paguvis apgūt. Pirmajā dzīves gadā ļoti svarīgi ir neierobežot bērna kustības un nodrošināt pietiekami daudz kustību brīvības, izvairoties no ilgstošas atrašanās pasīvās pozās, piemēram, autosēdeklīšos vai šūpuļkrēsliņos.

“Bērna galvenā vieta, kur notiek kustību attīstība, ir grīda. Bieži vecāki pārāk vēlu sāk likt zīdaini uz grīdas vai kā alternatīvu izmanto gultu, bet tas kavē bērna attīstību. Tikpat svarīga ir arī mazuļa likšana uz vēdera jau no pirmajām dzīves dienām – tas stiprina plecu, kakla un muguras muskulatūru, kas vēlāk nepieciešama tālākai kustību attīstībai,” skaidro Kristiāna Alberta.

Kustību brīvību ietekmē arī autiņbiksītes

“Pats galvenais zīdaiņa attīstībā ir brīvas kustības, tāpēc ir svarīgi izvēlēties tādus produktus, kas neietekmē bērna kustības, jo caur tām bērns attīsta muskuļu spēku, koordināciju un sava ķermeņa izjušanu telpā. Ja autiņbiksītes būs par ciešu, tad tās var ietekmēt zīdaiņa kustības – pacelt kājas, brīvi kustināt kājas vai pagriezties uz sāniem. Ja bērns izjūt diskomfortu, vecāki var novērot, ka mazulis arī kustas mazāk,” saka Kristiāna Alberta.

Arī autiņbiksīšu ražotāji arvien vairāk pievērš uzmanību šim aspektam, piedāvājot risinājumus, kas pielāgojas mazuļa dabiskajām kustībām, nevis tās ierobežo. Piemēram, “Pampers Pants” autiņbiksītes tagad ir vēl saudzīgākas mazuļa ādai. Tās ātri uzsūc mitrumu un ir izgatavotas no mīkstiem, elastīgiem materiāliem, kas nerada berzi un neatstāj nospiedumus uz mazuļa ādas. Pateicoties tam, mazulis var ērti un brīvi kustēties visas dienas garumā.

Arī autiņbiksīšu maiņa ir daļa no hendlinga

Autiņbiksīšu maiņa ir svarīga bērna attīstības un savstarpējās mijiedarbības daļa. Tā arī ir daļa no hendlinga, kas ietver ne tikai mazuļa celšanu, velšanu un nesāšanu, bet arī aprūpi. Ja šī aktivitāte tiek veikta, atbalstot bērna dabisko kustību attīstību, tad tas ir kvalitatīvs mijiedarbības laiks ar zīdaini. Speciāliste iesaka autiņbiksīšu maiņas laikā bērnu iesaistīt kustībās, runāt ar viņu un veidot acu kontaktu.

“Šīs aktivitātes laikā bērns mācās izpratni par savu ķermeni, kustībām, koordināciju, veido emocionālu kontaktu ar vecākiem un pats svarīgākais – vecāks ar mazuli veido cieņpilnas attiecības,” uzsver fizioterapeite.

Laura Grikke
Pampers komunikācijas konsultante