Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju plāno apgūt jaunas prasmes – galvenokārt datorzinības vai vaļaspriekus

Ir sācies jaunais mācību gads, un ne tikai skolēni un studenti, bet arī citi Latvijas iedzīvotāji tuvāko 9 mēnešu laikā plāno izglītoties. Kā liecina mācību centra Baltijas Datoru Akadēmija (BDA) un pētījumu aģentūras "Norstat" veiktā iedzīvotāju aptauja*, 56% aptaujāto vecuma grupā no 18 līdz 74 gadiem plāno apgūt jaunas zināšanas un prasmes, daži pat vairākās jomās.

Aktīvāki - jaunieši un rīdzinieki, kūtrāki - seniori un laukos dzīvojošie

Visbiežāk plāno izglītoties gados jauni iedzīvotāji vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem (80%), aptaujātie ar augstāko izglītību (63%) un galvaspilsētas iedzīvotāji (61%).

Tajā pašā laikā katrs ceturtais (26%) neplāno apgūt jaunas prasmes vai zināšanas, taču to vēlētos, bet katram piektajam (18%) respondentam šis jautājums nav aktuāls. Viskūtrākie ir laukos dzīvojošie (46%), seniori virs 60 gadu vecumam (36%) un iedzīvotāji ar vidējo speciālu izglītību (55%).

“Saskaņā ar aptauju ir vērojama tendence, ka aktīvāk vēlas izglītoties cilvēki ar augstākiem ienākumiem, lai gan iedzīvotājiem, kuri saņem mazāk, papildu prasmju apgūšana, iespējams, būtu vairāk nepieciešama. Lai gan mūsdienās attālums vairs nav šķērslis, jo ļoti daudz kursu ir pieejami arī tiešsaistē, acīmredzot lauku iedzīvotājiem trūkst motivācijas vai zināšanu par apmācību iespējām. Arī mācību maksai ne vienmēr vajadzētu būt šķērslim, jo regulāri ir pieejami dažādi atbalsta rīki, kurus iedzīvotāji varētu izmantot daudz aktīvāk, piemēram, mazo un mikro komersantu apmācības par inovācijām un digitālām tehnoloģijām, Eiropas fondu projekti, mācības pieaugušajiem u.c.,” stāsta Laima Ziediņa-Mikaljūna, BDA izpilddirektore.

Populārākās - datorzinības

Kopskaitā 26% iedzīvotāju vēlas apgūt jaunas zināšanas un prasmes, kas saistītas ar datorprasmju uzlabošanu, daži pat vairākās jomās. 12% plāno izglītoties jautājumos par to, kā labāk izmantot mākslīgo intelektu, 8% apgūt programmēšanu, testēšanu vai citas specifiskas informāciju tehnoloģijas (IT) prasmes, vēl tikpat – pamata digitālās prasmes. Neliels skaits iedzīvotāju apgūs digitālā mārketinga rīkus, digitālās analītiskās prasmes un prezentēšanas rīkus, daļa – kiberdrošību.

“Šī brīža tehnoloģiju straujajā attīstībā datorprasmes ir tās, ko iedzīvotāji acīmredzot uzskata par ļoti vērtīgām un noderīgām, gan karjeras attīstīšanai, gan ikdienas dzīvē. To nozīmību īpaši novērtē gados jauni cilvēki līdz 29 gadu vecumam, īpaši vēloties apgūt mākslīgo intelektu un programmēšanu. Pozitīvi, ka arī seniori nevēlas atpalikt no tendencēm un izrāda vēlmi izglītoties tehnoloģiju jomā, galvenokārt apgūstot pamatprasmes vai mākslīgā intelekta izmantošanu,” saka L. Ziediņa- Mikaljūna.

Aptaujas dati liecina, ka 13% apgūs zināšanas, kas nepieciešamas karjeras attīstībai – daļa mācoties līderības vai komandas vadības prasmes, citi - projektu vadību, pārdošanu, klientu apkalpošanu vai līdzīgas prasmes.

Vaļasprieks un fiziskās aktivitātes būtiskas jauniešiem

Gandrīz katrs ceturtais aptaujātais (22%) vēlas apgūt ar hobijiem saistītas prasmes, piemēram, gleznošanu, keramiku, kulināriju u.c. Biežāk ar vaļaspriekiem saistītus kursus plāno apmeklēt sievietes (27%) nekā vīrieši (17%). Katrs astotais (13%) plāno uzlabot savu fizisko sagatavotību, apgūstot jogu, cīņas mākslu, fitnesu, jāšanas sportu u.c. Līdzvērtīgs skaits (12%) respondentu vēlas pilnveidoties emocionālajā vai garīgajā sfērā, apgūstot meditāciju vai citādi veicinot savu labbūtību. Visas šīs jomas ir īpaši svarīgas iedzīvotājiem no 18 līdz 29 gadu vecumam.

Kā norāda L. Ziediņa-Mikaljūna, mūsdienās nemitīga izglītošanās ir viens no būtiskiem priekšnoteikumiem veiksmīgas karjeras attīstībā, tāpēc ir svarīgi, lai cilvēki velta laiku prasmju uzlabošanai, bet ir būtiski neaizmirst arī par saviem vaļaspriekiem, kas var sniegt papildu enerģiju un prieku pilnvērtīgai dzīvei.

* Aptauja veikta 2023. gada augustā un septembrī, aptaujājot 1010 Latvijas iedzīvotājus no 18 līdz 74 gadu vecumam.

Par BDA

Baltija Datoru Akadēmija (BDA), kas dibināts 1994. gadā, ir viens no lielākajiem profesionālo mācību centriem Latvijā un visā Baltijā. BDA piedāvā vairāk nekā 250 kursu, ko pasniedz 120 pasniedzēji, īpaši specializējoties digitālo prasmju mācībās un sertifikācijā gan Latvijas gan ārvalstu klientiem. Tāpat “BDA” ir arī Eiropas Savienības Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) digitālo prasmju uzlabošanas iniciatīvas dalībnieks, t.i. uzņēmums nodrošina virkni kursu pašnodarbinātām personām, mikro un mazo uzņēmumu vadītājiem, nodrošinot ERAF līdzfinansējumu līdz 70% apmērā. Kursi pieejami arī MMU projekta un “Mācības pieaugušajiem” ietvaros. 

Baltija Datoru Akadēmija