Skriešana tradicionāli ir viens no individuālākajiem sporta veidiem – tu, tavs temps, distance un mērķis, ko sasniegt. Taču arvien biežāk skrējēji meklē arī cilvēkus sev līdzās, tāpēc rodas skriešanas klubi, koptreniņi un virtuālas kopienas, kurās ceļš uz mērķi turpinās arī tad, kad treniņš jau beidzies.
Latvijā un citviet pasaulē veidojas arvien vairāk skriešanas klubu un koptreniņu grupu. Cilvēki satiekas parkos, ielās un stadionos, noskrien ieplānotos kilometrus un pēc tam vēl kādu brīdi paliek kopā. Dažkārt saruna pēc treniņa ir tikpat svarīga kā pats treniņš. Katram var būt savs temps, pulss, distance un ķermeņa sajūtas, tomēr ceļš uz labāku pašsajūtu vairs nav obligāti jāiet vienam.
“Skrienot kopā, ir lielāka motivācija saglabāt regularitāti, kad zini, ka noteiktā laikā un vietā būs arī citi, kas domā līdzīgi, kam patīk kustība, skriešana un aktīva laika pavadīšana. Sports ir vienojošs, tāpēc bieži skriešanas klubos satiekas sveši cilvēki, kuri, iespējams, ārpus skriešanas netiktos, bet klubā katru reizi tiekas kā labākie draugi,” saka trenere un Samsung vēstnese Madara Meiere.
Viņasprāt, tieši kopības sajūta palīdz skriešanai kļūt par regulāru dzīvesveida daļu: “Skrienot un sportojot, izdalās laimes hormoni, un, skrienot kopā, šī enerģija ir vēl jaudīgāka. Pēc kopīga skrējiena var redzēt pārsvarā tikai laimīgas, uzlādētas sejas. Dalot to ar citiem, pieslēdzas spēcīgs sociālais faktors, jo esi parūpējies ne tikai par savu fizisko ķermeni, bet arī prātu.”
Skriešanas kopiena iegūst digitālu dimensiju
Kopīga skriešana, protams, nozīmē arī salīdzināšanu. Ja draugs šodien noskrien ātrāk, vai tas mudina nākamajā treniņā pielikt soli? Meiere uzsver, ka salīdzināšana pati par sevi var būt ļoti vērtīga, ja tā saglabā draudzīgu raksturu: “Ja ir azartiskāka draugu kompānija, tad viennozīmīgi var organizēties sacensību formātā. Salīdzināt rezultātus, motivēt vienam otru, skatīties, ka var labāk, ja draugs ir ātrāks vai sporto biežāk, ir kolosāli. Tomēr kopumā sacensība var būt lieks stress tiem, kuriem tas nav motivējoši. Sacensības kontekstā nekad nevar zināt, vai nesāksiet sacensties arī ārpus sporta, kas var nebūt veselīgi attiecībām.” Kopienas spēks nav tajā, lai visi skrietu vienādā tempā. Tieši pretēji – labs skriešanas klubs ļauj vienā grupā būt cilvēkiem ar dažādiem mērķiem, pieredzi un ātrumu, nezaudējot kopības sajūtu.
Ja skriešanas klubs ir vieta, kur cilvēki satiekas klātienē, viedpulkstenis un sporta lietotne ļauj šo kopību turpināt arī pēc treniņa. Viedpulkstenis šajā ziņā nav tikai ierīce, kas parāda, cik kilometru noskriets. Lietotnē Samsung Health tiek apkopoti aktivitāšu, treniņu un veselības dati, bet pats pulkstenis skriešanas laikā ļauj sekot, piemēram, tempam, distancei un sirdsdarbības ātrumam.
Taču vēl interesantāka ir iespēja šos datus izmantot ne tikai individuāli. “Kā piemēru varu minēt stresa elementu, kas izgaismojas tieši, kad draugi, savstarpēji salīdzinot pulsu, norāda, ka iepriekšējā treniņā tas nav bijis tik augsts. Pie stresa ikdienā, arī fiziskā aktivitātē pulss var būt augstāks. Tā ir vieta ne tikai skriešanas, bet kopējiem ikdienas uzlabojumiem,” norāda Meiere. Tādējādi dati kļūst par sarunas sākumu. Kāpēc šodien skrējiens šķita grūtāks? Vai nozīme varētu būt miegam, stresam, nogurumam vai citiem ikdienas faktoriem?
Arī grupas treniņā tehnoloģija var būt praktiska. “Viedpulkstenis ir kolosāls tempa turētājs vai tieši otrādi – tempa mazinātājs, kas ļauj grupai noturēt vienādu tempu, lai tas atbilstu treniņa mērķim,” uzsver Madara. Tas ir būtiski, jo kopīgs skrējiens nenozīmē, ka visiem jāskrien uz maksimumu. Dažreiz kopīgais mērķis ir tieši iemācīties noturēt mērenu tempu.
Skrējēja dzīvē ir viegli iekrist slazdā, kur katrs treniņš kļūst par mēģinājumu noskriet vairāk vai ātrāk nekā iepriekšējā reizē. Taču ilgtermiņā svarīgāka par vienu iespaidīgu treniņu ir regularitāte. “Kā treneris iesaku skriet uz laiku, nevis kilometriem. Ja uzliekam mērķi skriet divas līdz trīs reizes nedēļā aptuveni 40–45 minūtes, tad parūpēsimies par savu VO₂ max, kas praktiski arī var tikt ierindots kā viens no svarīgākajiem rādītājiem, kuru attīstīt skrienot. Arī laktāta līmeņa normalizācija ir svarīga, tomēr tā ir būtiskāka pie sacensību mērķiem,” stāsta Madara.
“Mans skrējiens” kļūst par “mūsu skrējienu”
Samsung Health Together skrējēju kopienas ideju pārceļ digitālajā vidē. Tā ir digitāla versija tam, ko klātienē dara skriešanas klubs – nosprauž kopīgu mērķi, seko progresam un mudina citam citu neizlaist treniņu. Lietotāji var pievienot draugus, veidot individuālus vai komandu izaicinājumus un kopīgi sasniegt soļu vai distances mērķus. Platformā iespējams arī izmantot ziņojumu dēli, lai uzmundrinātu citus, kā arī piedalīties globālos izaicinājumos ar citiem Samsung Health lietotājiem. Tas nozīmē, ka vienā dienā grupa var satikties koptreniņā Rīgā, bet nākamajā – turpināt kopīgo izaicinājumu katrs savā pilsētā.
“Domāju, ka šīs divas pasaules līdzpastāvēs arī nākotnē. Skriešanas klubi mums palīdz tikties klātienē, savukārt digitālās ierīces palīdz kopienu uzturēt dzīvu arī tad, kad netiekamies,” domā Madara Meiere. “Mēs ar draudzeni, kura dzīvo Lisabonā, mīlam satikties, bet to darām reizi gadā. Toties regulāri dalāmies ar skriešanas treniņiem, pārgājienu rezultātiem no viedpulksteņa digitāli.”
Šodien skriešanas kluba jēdziens var būt plašāks nekā tikai regulāra tikšanās vienā vietā. Tas sākas ar fizisku tikšanos – cilvēki uzvelk kedas, ieslēdz pulksteņus un dodas skriet. Taču pēc tam kopiena var turpināties telefonā, pulkstenī, izaicinājumā vai sarunā par nākamo treniņu. Arī Madarai Meierei viedpulkstenis ir kļuvis par ikdienas treniņu partneri.
“Galaxy Watch9 ir mans sabiedrotais katrā treniņā. Tas palīdz uzturēt treniņu skaitu, kura apkopojumu apskatu nedēļas beigās. Sekoju līdzi tempam pulkstenī, jo man ir savs skriešanas mērķis. Sekoju līdzi pulsam augstākas intensitātes treniņos un man pašai tieši pulss treniņos ļoti palīdz saprast kopējo stresa temperatūru.” Viņa tehnoloģiju izmanto arī kā atgādinājumu paskatīties uz plašāku dzīvesveidu, ne tikai konkrēto skrējienu. “Ja jūtu, ka divas kafijas krūzes dienā, kad ir treniņš, pulsu aiznes par augstu, zinu, ka nākamajā treniņā kofeīnu vajadzētu samazināt, kā arī pievērsties kādai mierīgai nodarbei, piemēram, vakara vai rīta meditācijai, elpošanas praksei. Pēc tādas nākamajā rītā tieši pulkstenis man palīdz saprast, kā veicas ar stresa kontroli.”
Galaxy Run kopskrējienu būs iespēja piedzīvot arī klātienē. Rīgā kopā ar Madaru Meieri un Riga Run Club tiksimies divās oktobra sestdienās – 3. un 17. oktobrī – un skriesim aptuveni 5km. Skrējiens ir bez maksas, un katru skrējēju noslēgumā gaida īpaša dāvana. Pievienoties aicināts ikviens neatkarīgi no pieredzes un tempa – šeit svarīgākais nav noskriet ātrāk par citiem, bet izkustēties, satikt domubiedrus un izbaudīt brīvu un draudzīgu kopā būšanu. Tikšanās vieta plkst.10.10 3. oktobrī pie Latvijas Nacionālā teātra, savukārt 17. oktobrī – pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja.
Līga Bite
Samsung Electronics Baltics
