Mūsdienās cilvēkus, īpaši pilsētās dzīvojošos, ikdienā bieži ieskauj teju nepārtraukts troksnis – satiksme, apkārtējo sarunas publiskās vietās vai birojā un citas apkārtējās vides skaņas. Tikai trešā daļa Latvijas iedzīvotāju norāda, ka tās viņiem nemēdz traucēt, liecina tehnoloģiju uzņēmuma Samsung dati. Savukārt dzirdes speciālisti norāda – pastāv saikne starp ilgstošu trokšņu iedarbību un grūtībām koncentrēties vai pilnvērtīgi atpūsties.
45% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 – 29 gadiem visvairāk apkārtējā vidē traucē un kaitina skaļas apkārtējo cilvēku sarunas publiskās vietās, 42% – pilsētas un transporta troksnis, kamēr 41% - citu cilvēku telefonsarunas vai video skatīšanās. Tāpat 63% atzīst, ka ikdienā izmanto austiņas, lai koncentrētos vai mazinātu stresu.
Šāda pastāvīga stimulācija var samazināt spēju atslēgties no darba pienākumiem un kvalitatīvi izgulēties. Violeta Lonska, sertificēta audiologopēde, klīnikas Labākas Dzirdes Centrs vecākā dzirdes speciāliste atklāj, ka saikne starp abiem ir daudz ciešāka, nekā vairums cilvēku iedomājas: “Problēma slēpjas tajā, ka mūsu dzirdes sistēma nekad pilnībā neizslēdzas. Pat miegā smadzenes turpina uzraudzīt apkārtējo vidi – tā ir ļoti sena izdzīvošanas funkcija. Tāpēc, ja mēs visu dienu esam trokšņainā vidē, nervu sistēma vakarā vienkārši nevar tik ātri "pārslēgties". Cilvēki bieži sūdzas par to, ka ir noguruši, bet nevar iemigt – un reti kad to saista ar troksni. Koncentrēšanās grūtības ir vēl viens aspekts, ko es ikdienā redzu – smadzenes vienlaikus cenšas strādāt un filtrēt nevēlamās skaņas. Un tas prasa enerģiju, kuras tērēšanu mēs pat neapzināmies.”
Paaugstināta jutība pret trokšņiem skar arvien vairāk jaunu cilvēku
Violeta Lonska norāda, ka pastāv vairāki faktori, kāpēc daļa cilvēku uz trokšņiem reaģē daudz jutīgāk nekā citi, tajā pašā laikā novēro satraucošu tendenci: “Daļa cilvēku vienkārši ir ģenētiski jutīgāki – viņu nervu sistēma ir reaktīvāka pēc būtības, un tas nav trūkums, vienkārši individuāla īpašība. Tad ir cilvēki, kuriem dzirde jau agrāk ir bijusi pakļauta pārmērīgam trokšņa līmenim – viņiem paaugstināta jutība parādās kā aizsargreakcija. Ir arī tādi stāvokļi kā hiperakūzija vai misofonija, kad noteiktas, šķietami normālas skaņas izraisa nesamērīgi spēcīgu reakciju, dažkārt pat fizisku diskomfortu. Vai jutība pieaug? No tā, ko es redzu savā praksē – jā, un tas mani uztrauc. Nāk arvien jaunāki cilvēki, pat pusaudži, ar sūdzībām, kuras pirms gadiem redzēju galvenokārt pieaugušajiem vidējos gados.”
Tieši tāpēc arvien lielāku nozīmi iegūst tehnoloģijas, kas palīdz pielāgoties konkrētajai situācijai, ļaujot cilvēkam labāk koncentrēties, baudīt saturu vai vienkārši rast mierīgāku brīdi sev. Galaxy Buds4 Pro bezvadu austiņu uzlabotā un adaptīvā aktīvā trokšņu slāpēšanas tehnoloģija palīdz samazināt gan skaļu sabiedriskā transporta troksni, gan ikdienas fona čaloņu. Turklāt tās gudri analizē apkārtējo vidi un atbilstoši pielāgo austiņās skanošo, lai dzirde netiktu pārslogota.
Dzirdes speciāliste uzsver, ka šī tehnoloģija var būt īpaši noderīga, piemēram, lidostā vai sabiedriskajā transportā, jo tā samazina fona troksni un cilvēkam nav vajadzīgs pagriezt austiņās skanošo skaļāk, lai dzirdētu mūziku vai sarunu. Viņa mudina ieviest ikdienā arī citu nelielu, taču vērtīgu paradumu: “Apzinātas klusuma pauzes – ne raidieraksti, ne fona mūzika, bet patiess klusums. Kaut 30 minūtes dienā bez jebkādas papildu skaņas. Tas var šķist mazsvarīgi, bet ilgtermiņā iespaids ir ievērojams.”
Kā laikus pamanīt dzirdes pārslodzes pazīmes mūsdienu trokšņainajā pasaulē
Violeta Lonska atklāj, ka bieži pirmā pazīme, ko cilvēki pamana, nemaz tiešā veidā nav saistīta ar dzirdi: “Tā ir noguruma sajūta pēc sociālām situācijām – ballītes, darba sanāksmes, restorāna apmeklējuma. Cilvēks domā, ka vienkārši ir introvertāks vai diena bijusi smaga. Bet patiesībā smadzenes ir iztērējušas milzīgu enerģiju, cenšoties atšķirt noderīgās skaņas no fona trokšņa. Tiešākas pazīmes – cilvēks bieži lūdz atkārtot teikto, saruna pa tālruni sagādā grūtības, pēc trokšņainas vietas ausīs ir zvanīšana, kas ilgst vairāk nekā dažas minūtes, televizora skaļums, kas agrāk šķita normāls, tagad liekas par klusu. Katrs no šiem simptomiem atsevišķi var šķist maznozīmīgs, taču kopā tie ir skaidrs signāls – ir laiks apmeklēt speciālistu un veikt dzirdes pārbaudi.”
Dzirdes nerva šūnas neatjaunojas – un bojājumu process ir tik pakāpenisks, ka cilvēks to bieži nepamana gadiem. Tāpēc ikdienā ir vērts izvēlēties austiņas, kas ne tikai nodrošina kvalitatīvu skaņu, bet arī palīdz samazināt apkārtējās vides radīto slodzi uz dzirdi. Piemēram, mūsdienu adaptīvās trokšņu slāpēšanas tehnoloģijas ļauj saturu klausīties zemākā skaļumā, vienlaikus saglabājot labu dzirdamību arī trokšņainā vidē. Tajā pašā laikā jāatceras pievērst uzmanību dzirdes veselībai un ieviest ikdienā paradumus tās saudzēšanai.
Līga Bite
Samsung Electronics Baltics
.jpg)
