Lai veiksmīgi atveseļotos no nopietnas saslimšanas, piemēram, vēža, būtiska nozīme ir tam, lai pacients uzņemtu pietiekami daudz uzturvielu. Neplānots svara zudums, īpaši slimības laikā, var liecināt par uzturvielu nepietiekamību, kas var ietekmēt pacienta pašsajūtu, atveseļošanos un dzīves kvalitāti. 68 % Latvijas iedzīvotāju ir paši saskārušies ar vēzi vai šī slimība skārusi kādu viņiem tuvu cilvēku. Vairāk nekā puse jeb 61 % iedzīvotāju pilnībā vai drīzāk piekrīt, ka neplānots svara zudums nopietnas slimības laikā ir normāls slimības līdzgaitnieks, liecina Nutricia aptaujas dati*.
Iedzīvotāji, kuri paši vai kuru tuvinieki ir saskārušies ar vēzi, medicīnisku palīdzību neplānota svara zuduma gadījumā nereti meklētu novēloti. Lai gan ar uzturu saistītus jautājumus onkoloģiskās slimības ārstēšanas laikā būtu svarīgi pārrunāt ar speciālistu pēc iespējas ātrāk, teju puse iedzīvotāju (49 %) norāda, ka pie ārsta vērstos tikai tad, kad cilvēks neplānota svara zuduma dēļ kļūtu fiziski vājš. 15 % medicīnisku palīdzību meklētu pēc vairāk nekā 5 % ķermeņa masas zuduma, teju tikpat pie ārsta vērstos tikai tad, kad cilvēks vairs nespētu uzņemt uzturu pavisam.
Īpaši satraucoši ir tas, ka iedzīvotāji vecumā no 60 līdz 74 gadiem, kuri paši vai kuru tuvinieki ir saskārušies ar vēzi, ievērojami biežāk nekā citu vecuma grupu pārstāvji uzskata, ka svara zudums slimības laikā ir normāla parādība. Tieši vecāka gadagājuma iedzīvotāji ir viena no grupām, kurām uzturvielu nepietiekamības risks ir paaugstināts.
"Joprojām trūkst izpratnes par uzturvielu nepietiekamības pazīmēm un to nozīmi onkoloģisko un citu būtisku saslimšanu atveseļošanās procesā. Neplānots svara zudums vēža ārstēšanas laikā nav norma – tā var būt pazīme, ka organismam trūkst uzturvielu un nepieciešama savlaicīga ārstēšana. Ir būtiski uzvērt, ka svara zudums nenozīmē tikai tauku masas samazināšanos, tas ietver arī muskuļu masas un šķidrumu zudumu, kas ir būtiski, lai uzlabotu veselību un vielmaiņu. Onkoloģijas pacientiem būtu laikus jāveic uzturvielu nepietiekamības riska skrīnings diagnozes apstiprināšanas brīdī un tas jāatkārto regulāri. Ir īpaši svarīgi turpināt informēt, ka neplānots svara zudums nav ne pašsaprotams slimības, ne vecumdienu līdzgaitnieks un aizdomu vai nopietnu saslimšanu gadījumā jāvēršas pie ārstējošā ārsta," saka Dainis Rudovičs, Nutricia medicīnas attiecību un tirgus pieejamības vadītājs Baltijā.
Uzturvielu nepietiekamība rodas, ja cilvēks neuzņem pietiekami daudz uzturvielu vai organisms tās nespēj pilnvērtīgi uzsūkt. Uzturvielu nepietiekamības biežākās pazīmes ir neplānots svara zudums, apetītes zudums, izteikts nogurums, muskuļu vājums, biežas infekcijas un nomākts garastāvoklis. Speciālisti uzsver, ka īpaši nozīmīga ir arī tuvinieku loma, jo tieši viņi nereti pirmie pamana šīs izmaiņas un var mudināt pacientu laikus vērsties pie ārsta. Ar to bieži saskaras onkoloģijas pacienti, bet arī pacienti pēc apjomīgām kuņģa un zarnu trakta operācijām, pēc insulta, smagām infekcijām, zarnu iekaisuma slimībām, kā arī gados vecāki cilvēki.
"Medicīniskais papilduzturs daudziem vēža pacientiem ir būtiska ārstēšanas un atveseļošanās procesa daļa un tā nodrošināšanu nedrīkst atstāt pacientu ziņā. Lai gan pēdējos gados iespējas saņemt valsts apmaksātu medicīnisko papilduzturu ir paplašinājušās, pacientu pieredze rāda, ka šis atbalsts ne vienmēr līdz cilvēkam nonāk laikus, saprotami un vienlīdzīgi. Īpaši svarīgi ir uzlabot atbalsta pieejamību reģionos, savlaicīgi pamanīt uztura nepietiekamību un nodrošināt piekļuvi uztura speciālistam neatkarīgi no pacienta dzīvesvietas vai ārstēšanās vietas. Vēža pacienti grib ne tikai izdzīvot, bet arī dzīvot kvalitatīvu un pilnvērtīgu dzīvi, un tam nepieciešams sistēmisks valsts atbalsts," uzsver Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” valdes loceklis Edgars Āboliņš.
Savlaicīga uzturvielu nepietiekamības atpazīšana un ārstēšana var būtiski uzlabot pacienta dzīves kvalitāti un palielināt iespējas veiksmīgāk atveseļoties. Latvijā cilvēkiem ar diagnosticētu uzturvielu nepietiekamību ir pieejams valsts apmaksāts medicīniskais papilduzturs. Lai noskaidrotu savu vai tuvinieka uzturvielu nepietiekamības risku, jāvēršas pie ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta, kurš ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu.
10. un 11. jūlijā “Onkoalianse” festivālā “Lampa” rīkos deviņu diskusiju ciklu par būtiskiem onkoloģijas jautājumiem “Vēžojam kopā”, pulcējot vairāk nekā 40 dažādu jomu profesionāļu un pacientu. Sarunās tiks apspriesta dzīve pēc vēža diagnozes, attiecības un seksualitāte, vēža profilakse, pētniecība un jaunākās inovācijas, mākslīgā intelekta loma, veselības politikas lēmumi un citi jautājumi. Tāpat “Onkoalianse” aktivitāšu zonā Nutricia piedāvās interaktīvas aktivitātes, kas palīdzēs apmeklētājiem labāk izprast uzturvielu nepietiekamības pazīmes un riska grupas, medicīniskā papilduztura nozīmi, kā arī pacienta ceļu līdz valsts apmaksāta medicīniskā papilduztura saņemšanai. Visas diskusijas varēs vērot arī tiešraidē “Onkoalianses” Facebook kontā. Diskusiju programma pieejama šeit: https://festivalslampa.lv/lv/programma?place_ids=472
*Aptauju 2026. gada jūnijā veica pētījumu aģentūra Norstat. Tajā piedalījās 1007 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Ieva Renāte Pētersone
Nutricia komunikācijas konsultante
