Karstums, pikniki, ceļojumi un peldes palielina zarnu infekciju risku. Vairumā gadījumu caureja pāriet dažu dienu laikā, taču svarīgi nepieļaut organisma atūdeņošanos un laikus atpazīt bīstamos simptomus, kas prasa ārsta palīdzību.
“Vasarā zarnu infekcijas ir sastopamas bieži, un tas ir skaidrojums gan ar higiēnas principu, gan pārtikas drošības prasību neievērošanu. Galvenais ir laikus pamanīt brīdinājuma pazīmes un nepieļaut atūdeņošanos,” norāda Sniedze Laivacuma, infektoloģe “Veselības centru apvienībā” un Rīgas Stradiņa universitātes docente.
“Ja simptomi nemazinās vai pat kļūst sliktāk, savlaicīgas analīzes var palīdzēt atšķirt vīrusu, baktēriju un parazītu izraisītas zarnu infekcijas, izvairīties no nevajadzīgas antibiotiku lietošanas un izvēlēties piemērotāko ārstēšanas taktiku,” uzsver Beatrise Orlova, “Centrālās laboratorijas” molekulārās bioloģijas nodaļas vadītāja.
Kā ziemā saaukstēšanās, tā vasarā – zarnu infekcijas
Vasaras siltums un svelme rada ideālus apstākļus, lai mikroorganismi vairotos uz nebēdu. Sevišķi tiem tīk piena produkti, olas, gaļa un zivis un vēl jo vairāk siltumā pastāvējis rasols un pusjēls šašliks. “Labvēlīgos apstākļos zarnu baktērijas pārtikā var savairoties ļoti ātri – pat pāris stundu laikā! Savukārt vīrusi, piemēram, ļoti lipīgais norovīruss vai rotavīruss, viegli izplatās ar netīrām rokām, kopīgi lietotiem traukiem un virsmām,” skaidro infektoloģe Sniedze Laivacuma.
Vasarā zarnu infekcijas bieži ierosina arī enterovīrusi, kas ir aktīvāki tieši gada siltajos mēnešos. Tad caurejai, vemšanai un temperatūrai var pievienoties saaukstēšanās slimībām raksturīgās izpausmes. Tautā par dzelteno kaiti dēvētais A hepatīta vīruss izraisa ne tikai akūtu aknu iekaisumu, bet arī sliktu dūšu, vemšanu, sāpes vēderā un apetītes zudumu. Pie zarnu infekcijas viegli var tikt, peldoties piesārņotās ūdenstilpēs un norijot upes, ezera vai jūras ūdeni. Savukārt ceļojuma iespaidus mēdz sabojāt parazītu izraisītas zarnu infekcijas vai baktērijas, ar kurām var inficēties, pateicoties sliktai dzeramā ūdens kvalitātei un higiēnas prasību neievērošanai.
Būtiski ne tikai tas, cik daudz dzer, bet arī – ko
“Būtiskākais risks, ko rada akūta caureja un vemšana, ir organisma atūdeņošanās – līdz ar šķidrumu zūd arī minerālvielas, vēl jo vairāk vasarā, kad svīstam. Sevišķi jāuzmanās bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem. Atūdeņošanās var izraisīt paātrinātu sirdsdarbību, nespēku, reiboni un smagākos gadījumos pat apziņas traucējumus. Tādēļ ir kritiski svarīgi uzņemt pietiekamu šķidruma daudzumu, turklāt būtiski ir ne tikai tas, cik daudz dzer, bet arī – ko dzer,” norāda infektoloģe S. Laivacuma. Ja zaudēto šķidrumu aizvieto tikai ar tīru ūdeni, organismā saglabājas elektrolītu deficīts, kas var izraisīt vēl lielāku nespēku, muskuļu sāpes un krampjus.
Pret atūdeņošanos un minerālvielu zudumu vislabāk palīdz aptiekā nopērkamie rehidratācijas šķīdumi, kuru sastāvs ir īpaši pielāgots zaudējumu kompensēšanai. Vieglos gadījumos var papildus dzert arī negāzētu minerālūdeni. Var izmantot arī vāju zāļu tēju, rīsu vai kartupeļu novārījumu ar šķipsniņu sāls vai mājās gatavotu dārzeņu buljonu. Jāatturas no limonādes, sulas un alkohola.
“Pēc smagas vai ieilgušas akūtas caurejas dažkārt var attīstīties pārejoša laktozes jeb piena cukura nepanesība, tāpēc, ja pēc piena produktu lietošanas simptomi pastiprinās, ieteicams uz brīdi ierobežot to lietošanu vai izvēlēties kefīru vai paniņas. Lai izdzerto neizvemtu, šķidrumu malko pamazām un bieži – labāk pa karotei ik pēc dažām minūtēm, nevis pilnu glāzi vienā paņēmienā. Maziem bērniem šķidrumu var dot ar tējkaroti vai izmantot šļirci bez adatas,” pamāca ārste.
“Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Turonoka papildina: “Ir svarīgi ņemt vērā, ka medikamentus, kuru aktīvā viela ir loperamīda hidrohlorīds, drīkst lietot tikai tad, ja ir pilnīga pārliecība, ka gremošanas problēmas izraisījusi pārēšanās vai kāds apšaubāmas garšas ēdiens, bet ne vīrusu infekcija vai saindēšanās.”
Savukārt caurejas mazināšanai var izmantot aptiekā nopērkamos nešķīstošos minerālmālus, piemēram, diosmektītu saturošus līdzekļus. Tiesa, diosmektīts nav ieteicams bērniem līdz 2 gadu vecumam, grūtniecēm un sievietēm, kas baro ar krūti. Caurejas ilgumu var samazināt probiotiku, piemēram, laktobaktēriju lietošana. Latvijā tradicionāli lieto arī aktivēto ogli, taču tās efektivitāte caurejas gadījumā klīniskos pētījumos nav pārliecinoši pierādīta.
Farmaceite atgādina, ka smagas caurejas gadījumā būtu ieteicams izvelēties jaunās paaudzes zāles ar aktīvo vielu racekadotrilu – tām ir ātra pretcaurejas iedarbība, nemainot zarnu satura pārvietošanās laiku caur zarnām.
Analīzes detektīva lomā
Gan vīrusu, gan baktēriju vai parazītu izraisītas vēdera infekcijas var radīt līdzīgas sūdzības, tāpēc, ja caureja, vemšana un nelabums dažu dienu laikā nemazinās vai pastiprinās, svarīgi savlaicīgi vērsties pie ģimenes ārsta un veikt analīzes, lai noskaidrotu cēloni un izvēlētos atbilstošu ārstēšanu.
“Pacienti nereti izmisumā paši sāk lietot mājās atrastās antibiotikas, taču tās nedrīkst lietot bez skaidra pamatojuma un ārsta konsultācijas,” uzsver “Centrālās laboratorijas” molekulārās bioloģijas nodaļas vadītāja Beatrise Orlova. “Antibiotikas iedarbojas tikai uz baktērijām, un vīrusa izraisītas caurejas gadījumā tās var nodarīt tikai kaitējumu, izjaucot zarnu mikrobioma līdzsvaru.”
Pamata izmeklējumi parasti ir pilna asinsaina, C reaktīvais olbaltums un elektrolītu rādītāji, kas palīdz spriest par atūdeņošanās pakāpi, iekaisuma intensitāti un netieši – par iespējamo infekcijas ierosinātāju. Lai precizētu infekcijas izraisītāju, izmanto fēču uzsējumu uz zarnu patogēnajām baktērijām un mūsdienīgus molekulāros testus, piemēram, gastroenterītu paneli, kas ar vienu testu ļauj noteikt vairāk nekā 20 biežākos zarnu infekcijas ierosinātājus – gan vīrusus, gan baktērijas, gan parazītus.
“Šīs metodes priekšrocība ir augsta precizitāte un ātrāki analīžu rezultāti, kas pieejami jau 1–2 dienu laikā, kamēr uzsējuma rezultāti jāgaida 3–5 dienas,” norāda molekulārās bioloģijas speciāliste B. Orlova. Iespējams noteikt arī tikai zarnu trakta parazītu klātbūtni vēdera izejā – molekulārā analīze atklāj to DNS arī tad, ja fēcēs paši parazīti vai to oliņas nav saskatāmas.
Pēc pārslimotas zarnu infekcijas var būt lietderīgi pārbaudīt arī vitamīnu un minerālvielu līmeni, lai pārliecinātos, ka organisms ir pilnvērtīgi atjaunojies un tam netrūkst, piemēram, nātrija, kālija, B grupas vitamīnu vai D vitamīna.
“Svarīgākais ir nekavēties ar palīdzības meklēšanu – ja simptomi nepāriet, pastiprinās vai parādās augsta temperatūra, asiņaina caureja, izteikts nespēks, jāvēršas pie ārsta, jo savlaicīga diagnostika un ārstēšana palīdz izvairīties no nopietnām komplikācijām,” rezumē speciālistes.
Daina Vārpiņa
Sabiedrisko attiecību konsultante
