Valsts pētījumu programma "Sports" (VPP "Sports") iezīmē būtisku pagrieziena punktu Latvijas sporta nozares attīstībā – tā virza sportu kā zināšanās balstītu sabiedrības veselības, izglītības un valsts attīstības politikas daļu. Programmā iegūtās zināšanas palīdz labāk saprast, kā veidojas fiziski aktīvs un vesels cilvēks un kādi lēmumi nepieciešami, lai sporta vide būtu droša, attīstoša un vērsta uz ilgtermiņu.
Šī pieeja īpaši svarīga ir bērnu un jauniešu sportā, jo kustību paradumi, veselība un attieksme pret sportu veidojas agrīni. Tie sākas ar iespēju kustēties sporta stundās, kvalitatīvu un drošu treniņu vidi, profesionālu treneri un pieaugušajiem, kuri prot bērna ilgtermiņa attīstību likt augstāk par īstermiņa rezultātu.
Zinātne sporta politikai
Latvijas sporta nozarē uzkrātā profesionālā pieredze ir nozīmīgs pamats bērnu un jauniešu izaugsmei sportā un dzīvē. VPP “Sports” projekts “Inovācijas, metodoloģijas un rekomendācijas sporta nozares attīstībai un pārvaldībai Latvijā” (IMRSportsLV), ko īsteno Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) kopā ar Latvijas Universitāti un Rīgas Tehnisko universitāti, šo pieredzi būtiski papildina ar sistemātiskiem datiem un zinātniski pamatotām atziņām, kas ir tūlītēji pielietojamas praksē – gan tautas sportā, gan pielāgotajā, bērnu un jauniešu, gan arī augstu sasniegumu sportā. Programma jau piedāvā sporta nozarei būtiskus datus par bērnu fizisko attīstību, slodzes izturību, ieteicamo uzturu, traumu riskiem un to novēršanu, kā arī mentālo veselību. Tā sniedz arī zināšanas par to, kā bērni nobriest, kā atšķiras viņu attīstības tempi un kāpēc viens jaunietis savu potenciālu sasniedz 16, bet cits tikai 20 gadu vecumā.
VPP “Sports” ir būtisks solis labas pārvaldības un pierādījumos balstītas sporta politikas virzienā, jo tās rezultāti palīdz pieņemt ilgtermiņa lēmumus un pārvērst zinātnes atziņas praktiski izmantojamās rekomendācijās. Šajā procesā RSU ir centrāla loma – koordinējot partneru darbu, uzturot dialogu ar sporta organizācijām un politikas veidotājiem, kā arī nodrošinot, ka programmā iegūtās zināšanas nonāk pie treneriem, pedagogiem, ārstiem, rehabilitācijas un sporta speciālistiem. Tieši šādi zinātne kļūst par ikdienas darba instrumentu sporta zālēs, laukumos, skolās un veselības aprūpes iestādēs.
Kas jāmaina jaunatnes sportā?
Jūnija beigās RSU atbalstīja un piedalījās Latvijas Olimpiskās komitejas rīkotajā Latvijas Jaunatnes olimpiādē Valmierā, kas ir atjaunota pēc sešu gadu pārtraukuma. Mēs ieraudzījām bērnus un jauniešus sacenšamies gandrīz 30 sporta veidos! Tie bija vairāk nekā 3500 dalībnieki no visas Latvijas – jaunie atlēti, kuri baudīja kopā būšanu un sporta prieku. Kā iepriekš minēju, sportam jāsākas bērnībā un sākotnēji jākļūst par prieka avotu. Ja mēs nesportojam un jau bērnībā neiemācāmies sportot, visdrīzāk mēs kā sabiedrība nekad nesportosim arī vecumdienās. Diemžēl Latvijas statistika ir satraucoša – 33 % sabiedrības nesporto un vidēji cilvēks veselīgi nodzīvo 52 gadus. Ieguldot bērnu un jauniešu sportā, mēs veicinām jauniešu fizisko un mentālo veselību, nodrošinot to, ka topošais pieaugušais būs vesels sabiedrības loceklis. Nevis cilvēkresursu slogs, kurš jāārstē, kurš nespēj strādāt un rada zaudējumus darba devējam.
Diskusijās olimpiādes laikā vairāki sporta nozares un valsts pārvaldes pārstāvji ļoti precīzi formulēja, kas jaunatnes sportā būtu jāmaina – lielāks veselībai (es piebilstu – arī sportam) atvēlētais budžets, regulāri tautas sporta pasākumi, atbalsts vecākiem, atbalsts sporta interešu izglītībai un aktivitātēm, atbalsts sporta zinātnei un veselības pratībai.
Mūsu pētnieki un eksperti ir pārliecināti, un to apstiprina pasaules pieredze, ka agrīna specializācija nenāk par labu nedz veselībai, nedz sasniegumiem sportā. Ja būtu jāmaina tikai viens jaunatnes sporta aspekts, tas būtu šis.
Kā zināsim, ka esam sasnieguši mērķi?
Latvijas mērķis ir jaunietis, kurš ir iemācījies būt aktīvs un kustēties, rūpēties par savu veselību, sadarboties komandā un ne mazāk svarīgi – ar ģimeni. Ja mājās bērns nesaņem signālu, ka kustība ir vērtība, tad ir jādomā, ko mēs kā sabiedrība kopumā varam palīdzēt. “Valsts” viena pati šo paradumu izveidot nevar. Liela loma ir arī mūsu zinātniekiem un docētājiem, kuri var palīdzēt atrast īstos argumentus, lai pozitīvas pārmaiņas notiktu visos līmeņos.
Projekta IMRSportsLV pētnieki strādā, lai projekta rezultātus pārvērstu pierādījumos balstītos ieteikumos un kā tos pārvērst konkrētā ietekmē uz sabiedrību – gan ieviešot tos sporta nozarē, gan izmantojot turpmākajā pētniecībā, zinātniskās publikācijās un konferencēs, gan integrējot studiju procesā.
Daļa jauniešu kļūs par augsta līmeņa sportistiem. Citi kļūs par fiziski aktīviem ārstiem, skolotājiem, uzņēmējiem, vecākiem un sabiedrības locekļiem. Mēs RSU ticam, ka sporta nākotne Latvijā sākas ar zināšanām. Ar datiem, kas palīdz savlaicīgi pamanīt riskus. Ar izglītotiem treneriem, kuri redz ne tikai rezultātu un medaļu, bet arī bērna labbūtību. Ar vecākiem, kuri atbalsta, nevis īsteno savas ambīcijas. Ar politiku, kas fiziski aktīvu un veselu sabiedrību uztver kā nopietnu mērķi un iegulda tā sasniegšanā.
Autors:Olsen+Partners
Foto: Agrita Kiopa, Rīgas Stradiņa universitātes zinātņu prorektore
