Redzam ar acīm, uztveram ar smadzenēm – kā krāsas ietekmē mūsu emocijas un skatīšanās pieredzi?
Publicitātes attēls

No siltajiem saulrieta toņiem līdz košām kino ainām – krāsas ir mūsu ikdienas sastāvdaļa. Un, lai gan šķiet, ka pasauli redzam tieši tādu, kāda tā ir, patiesībā mūsu smadzenes nepārtraukti interpretē redzēto. Turklāt krāsas ietekmē ne tikai to, kā uztveram apkārtējo vidi, bet arī mūsu emocijas, uzmanību un atmiņu. Tehnoloģiju uzņēmums Samsung kopā ar ekspertiem skaidro, kāpēc tā notiek un kāda nozīme krāsu precizitātei ir digitālajā pasaulē.

Vai esi kādreiz ievērojis, ka viena un tā pati krāsa dažādos apstākļos var izskatīties atšķirīgi? Piemēram, balta siena rīta saules gaismā šķiet silta un viegli dzeltenīga, savukārt mākoņainā dienā tā var iegūt vēsāku nokrāsu. Lai gan pati siena nav mainījusies, mūsu vizuālā pieredze ir cita.

“Krāsām jau evolūcijas gaitā ir bijusi būtiska nozīme cilvēka uztverē – tās palīdz pamanīt un izcelt apkārtējā vidē svarīgo. To, kā uztveram krāsas, ietekmē gan dabiskā gaisma un vide, kurā dzīvojam, gan mūsu kultūra. Interesanti, ka cilvēku fizioloģiskās atšķirības krāsu uztverē ir salīdzinoši nelielas. Daudz būtiskāk var atšķirties tas, kā dažādu kultūru cilvēki krāsas atpazīst un iedala,” skaidro Latvijas Universitātes profesors, Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs Jurģis Šķilters.

Cilvēka acs tīklenē atrodas fotoreceptori, kas reaģē uz dažāda viļņa garuma gaismu. Saņemtie signāli tālāk tiek apstrādāti smadzenēs, kur redzētais tiek interpretēts, ņemot vērā apgaismojumu, apkārtējās krāsas un iepriekšējo pieredzi. Tāpēc cilvēki vienas un tās pašas krāsas vai ainavas ne vienmēr uztver identiski.

“To, kā uztveram redzēto, ietekmē mūsu iepriekšējā pieredze un zināšanas, kā arī tas, cik bieži esam saskārušies ar līdzīgiem attēliem. Nozīme ir arī attālumam, skatpunktam un pat tam, ar kādu nolūku uz konkrēto ainavu vispār raugāmies. Turklāt daļai cilvēku ir krāsu redzes traucējumi, kas vīriešiem sastopami biežāk nekā sievietēm,” atzīmē profesors.

Vai krāsas patiešām ietekmē mūsu emocijas?

Krāsām piemīt spēja raisīt asociācijas. Siltie oranžie un dzeltenie toņi bieži atgādina saules gaismu, vasaru un mājīgumu, savukārt zilie un zaļie toņi var saistīties ar ūdeni, dabu un mieru. Taču krāsu ietekme uz emocijām nav universāla. Piemēram, sarkanā krāsa vienā kontekstā var asociēties ar mīlestību un enerģiju, bet citā – ar brīdinājumu vai bīstamību.

“Krāsas ir cieši saistītas ar emocijām, un mūsu reakcija uz tām bieži ir ātra un automātiska. Tās ietekmē arī uzmanību un atmiņu. Piemēram, sarkanā un dzeltenā krāsa var palikt atmiņā labāk nekā citas, tomēr liela nozīme ir kontekstam un tam, kādus objektus vērojam,” stāsta profesors Jurģis Šķilters.

Interesanti, ka pat viena un tā pati krāsa var radīt pilnīgi atšķirīgas sajūtas. “Būtiska nozīme ir ne tikai pašai krāsai, bet arī tās piesātinājumam un gaišumam. Mainot krāsas piesātinājumu un gaišumu, varam iegūt gan ļoti patīkamu, gan nepatīkamu vienas un tās pašas krāsas nokrāsu,” papildina uztveres pētnieks.

Arī vizuālā satura veidotāji izmanto šo principu. Kino režisori un operatori izvēlas noteiktas krāsu paletes, lai radītu noskaņu, pastiprinātu spriedzi vai palīdzētu skatītājam emocionāli iejusties stāstā. Silti zeltains apgaismojums var piešķirt ainai nostalģisku noskaņu, bet vēsi zilgani toņi – radīt atsvešinātības vai noslēpumainības sajūtu.

Kāpēc dabas krāsas ekrānā ne vienmēr izskatās kā dzīvē?

Iedomājies pastaigu rudenīgā mežā. Koku lapas iekrāsojušās desmitiem dzeltenu, oranžu un sarkanu nokrāsu. Starp tām izceļas tumši zaļi skujkoki, bet saules stari rada nepārtraukti mainīgu gaismas un ēnu spēli. Kad vēlāk aplūko šīs ainavas fotogrāfiju televizora ekrānā, tā var šķist citāda nekā dabā. Daļa toņu var būt mazāk izteiksmīgi, ēnas – pārāk tumšas, bet spilgtākās detaļas – mazāk niansētas.
Tas saistīts ar faktu, ka jebkurai attēlošanas tehnoloģijai ir savas iespējas un ierobežojumi. Ekrāni atšķiras pēc krāsu gammas jeb attēlojamo krāsu diapazona, spilgtuma, kontrasta un krāsu precizitātes. Šie parametri ietekmē to, cik daudz no sākotnējā attēla vizuālajām niansēm iespējams saglabāt.
Attīstoties televizoru tehnoloģijām, arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta ne tikai attēla izšķirtspējai, bet arī krāsu atveidei. Mērķis ir panākt, lai skatītājs varētu saskatīt vairāk nianšu gan spilgtās, gan tumšās ainās un lai attēls saglabātu savu vizuālo raksturu.

“Samsung Micro RGB tehnoloģija iezīmē jaunu posmu televizoru attīstībā – tajā izmantoti mikroskopiski, individuāli kontrolējami sarkani, zaļi un zili LED gaismas avoti, kas ļauj īpaši precīzi kontrolēt krāsu atveidi. Skatītājam tas nozīmē iespēju baudīt plašāku krāsu spektru un pamanīt smalkākas toņu nianses, piemēram, dabas dokumentālajās filmās, ceļojumu video vai kino ainās ar izteiksmīgu apgaismojumu. Vienlaikus jāatceras, ka kopējo skatīšanās pieredzi ietekmē ne tikai televizora tehnoloģija, bet arī paša satura kvalitāte un skatīšanās apstākļi,” skaidro Samsung Sadzīves tehnikas produktu vadītājs Guntis Strazdiņš.

Kvalitatīvāks attēls – bagātīgāka vizuālā pieredze

Mūsdienās ekrāni ļauj mums ne tikai skatīties filmas un seriālus, bet arī iepazīt tālas pasaules vietas, vērot dabas procesus un piedzīvot stāstus, kas citādi paliktu ārpus mūsu ikdienas pieredzes. Lai gan ekrāns nevar pilnībā aizstāt klātbūtnes sajūtu, precīza krāsu atveide, atbilstošs kontrasts un skaidri saskatāmas detaļas palīdz baudīt saturu tā, kā to iecerējuši tā veidotāji. Samsung Micro RGB tehnoloģija palīdz uzlabot kontrastu starp gaišajiem un tumšajiem attēla elementiem, ļaujot skaidrāk saskatīt objektu aprises un tekstūras un pastiprinot attēla dziļuma un reālisma sajūtu.

“Krāsu precizitātei ir būtiska nozīme vizuālā satura uztverē. Mūsu smadzenes nepārtraukti pielāgo un savā ziņā “uzlabo” redzēto, lai kompensētu dažādas krāsu neatbilstības. Taču, ja tās ir pārāk lielas, šis process prasa vairāk uztveres resursu. Līdzīgi notiek arī ar skaņu – ja tās kvalitāte ir zema, mūsu uztverei nākas ieguldīt papildu darbu, lai to interpretētu,” skaidro profesors Jurģis Šķilters.

Krāsas palīdz mums orientēties pasaulē, raisa emocijas un veido atmiņas. Un, lai gan pasauli redzam ar acīm, tieši smadzenes piešķir redzētajam nozīmi – neatkarīgi no tā, vai raugāmies uz īstu saulrietu vai tā atveidojumu ekrānā.

Līga Bite
Samsung Electronics Baltics