Dažādu jomu ārsti - ģimenes ārsti, onkologi, endokrinologi, psihiatri, pacientu organizāciju rīkotā pasākumā secinājuši, ka Latvijā agrīnu vēža atklāšanu kavē ar bailēm un nezināšanu saistītā zemā iesaiste profilaktiskajās pārbaudēs, kā arī cilvēku dzīvesveida izvēles, tostarp liekais svars un citi riska faktori. Speciālisti uzsver, ka mūsdienās vēzi var atklāt ļoti agrīni un pārsvarā veiksmīgi ārstēt, ja cilvēki izmanto pieejamās profilaktiskās iespējas un uzņemas atbildību par savu veselību.
Šādu kopīgu atziņu ārsti pauda Preventīvās veselības dienas diskusijā, ko rīkoja Veselības un labbūtības partnerība un pacientu biedrība “Vita” sadarbībā ar Latvijas Medicīnas studentu asociāciju un ar Onkoalianses atbalstu.
Latvijā vēzi ļoti bieži atklāj novēloti, un mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem ir par aptuveni piektdaļu augstāka nekā vidēji Eiropas Savienībā. SPKC atgādina, ka valstī ir pieejamas četras valsts apmaksātas vēža profilaktiskās pārbaudes: krūts vēža un dzemdes kakla vēža skrīnings sievietēm, zarnu vēža skrīnings sievietēm un vīriešiem, kā arī jaunākais - prostatas vēža skrīnings vīriešiem. Taču iedzīvotāju iesaiste skrīningos joprojām ir zema un tas samazina iespējas audzēju atklāt agrīni.
Īpaši problemātiska ir situācija krūts vēža skrīningā. “Daudzas saslimšanas var atklāt vēl pirms simptomiem – tieši tāpēc skrīnings ir tik būtisks,” uzsver Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Alise Nicmane-Aišpure. “Skumji, ka Rīgā, kur mamogrāfija ir vispieejamākā, skrīninga aptvere ir viszemākā.” Viņa atgādina, ka ģimenes ārsti un ginekologi regulāri māca krūšu pašpārbaudi, jo pirmās izmaiņas visbiežāk pamana pati sieviete.
Nozīmīgs profilakses virziens ir arī ģenētiskā testēšana. Krūts ķirurgs, mamologs Pēteris Loža norādīja, ka daudzi nemaz nezina par valsts apmaksātu pārmantotā krūts vēža testu pieejamību. “Pat ja ģimenē nav bijuši onkoloģijas gadījumi, tas nenozīmē, ka risks nepastāv – puse pārmantoto gadījumu ģimenes vēsturē nemaz nav redzami. Zinot risku, mēs vēzi varam diagnosticēt agrīni vai pat novērst,” uzsver ārsts. Viņš arī aicina sievietes mamogrāfijas sākt veikt agrāk, jo saslimšana arvien biežāk tiek konstatēta jau pēc 40 gadu vecuma. Projektā “MammoGo” radītā Latvijas mamogrāfijas karte palīdz sievietēm ātrāk atrast sev tuvāko vietu izmeklējumam.
Krūts vēzis ir viens no skaidrākajiem piemēriem, kur agrīna diagnostika glābj dzīvības. Dr. Loža: “Krūts vēzis pirmajā stadijā pārsvarā gadījumu ir izārstējams un neprasa krūts noņemšanu. Diemžēl Latvijā ir daudz vairāk trešās stadijas gadījumu nekā vidēji Eiropā.” Laboratoriskā diagnostika un molekulārie izmeklējumi palīdz ne tikai atklāt slimību agrīni, bet arī precīzi pielāgot ārstēšanu.
Būtiska loma onkoloģisko slimību attīstībā ir arī dzīvesveidam, īpaši aptaukošanās faktoram. Endokrinoloģe Sigita Pastare: “Aptaukošanos mūsdienās ir iespējams ārstēt sekmīgi, tādejādi pasargājot no diabēta attīstības, onkoloģiskām slimībām un sirds un asinsvadu slimībām. Jo ātrāk mēs sākam ārstēt lieko svaru, jo risks saslimt ar aptaukošanās veicinātām onkoloģiskām slimībām mazinās. Ir zināms, ka 13 vēžu veidi ir saistīti ar aptaukošanos - katrs 20. audzējs ir tās izraisīts.”
Neraugoties uz pieejamajām iespējām, cilvēki bieži izvēlas neveikt pārbaudes - galvenokārt psiholoģisku iemeslu dēļ.
Psihiatre, narkoloģe Rita Kuzņecova: “Pats vārds ‘onkoloģija’ ir biedējošs. Kad ģimenes ārsts pasaka ‘aizej pie onkologa’, daudzi to uztver kā katastrofu. Cilvēkam ir psiholoģiski grūti pieņemt, ka viņš var saslimt ar vēzi - un tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pārbaudes netiek veiktas.”
Diskusijas ieraksts pieejams šeit: www.youtube.com/watch?v=W4J7G6D9hfg
Kristīne Toma
Sabiedrisko attiecību speciālistre
.jpg)
