Latvijas kustību slimību biedrība vērš uzmanību, ka Latvijā Parkinsona slimības pacientiem nav pieejama mūsdienīga terapija – neiromodulācija jeb dziļā smadzeņu stimulācija (DBS), kā arī zāļu pumpju terapijas, kas citviet Eiropā ir būtiska ārstēšanas sastāvdaļa slimības progresējošās stadijās.
Parkinsona slimība ir hroniska un progresējoša neiroloģiska saslimšana, kas pakāpeniski atņem cilvēkam spēju kustēties, strādāt un rūpēties par sevi. Slimības komplicētās stadijās pacienti nereti spiesti lietot medikamentus 6-12 reizes dienā zāļu saīsinātas iedarbības dēļ, taču pat tas nespēj nodrošināt stabilu efektu - būtiska dienas daļa var paiet stāvoklī, kad kustības ir ļoti ierobežotas vai nav iespējamas vispār, tā saucamie “off” periodi, arī kritieni un citi simptomi.
Dziļā smadzeņu stimulācija jeb DBS ir neiroķirurģiska ārstēšanas metode, kuras laikā smadzenēs tiek implantēti elektrodi, kas ar elektriskiem impulsiem stimulē noteiktas smadzeņu zonas, atjaunojot kustību kontroli.
“Dziļā smadzeņu stimulācija ļauj pacientiem atgūt to, ko slimība pakāpeniski atņēmusi - spēju kustēties, būt patstāvīgiem un daudzos gadījumos arī atgriezties aktīvā dzīvē. Tā ir pasaulē plaši izmantota, pierādīta un efektīva ārstēšanas metode,” uzsver neiroloģe, dr.med. Ligita Smeltere, Latvijas kustību slimību biedrības valdes priekšsēdētāja.
Starptautiskā pieredze un klīniskie novērojumi rāda, ka pēc DBS terapijas pacientiem var ievērojami samazināties kustību “sastingumi jeb off periodi”, nekontrolētas kustības, kā arī samazinās nepieciešamība pēc biežas medikamentu lietošanas. Tas nozīmē ne tikai labāku pašsajūtu, bet arī reālu iespēju saglabāt vai atjaunot darba spējas slimības vidējās stadijās.
Daļai pacientu tas nozīmē iespēju atgriezties darba tirgū vai turpināt profesionālo darbību, kas bez šādas terapijas kļūst neiespējama. Vienlaikus uzlabojas arī spēja veikt ikdienas darbības – pārvietoties, runāt, norīt, rakstīt, utt., un rūpēties par sevi bez pastāvīgas palīdzības.
Latvijā ar Parkinsona slimību dzīvo aptuveni 4500 cilvēku, un daļai no viņiem slimības gaitā varētu būt nepieciešama tieši neiromodulācijas terapija. Latvijas kustību slimību biedrība uzsver, ka neiromodulācijas terapijas pieejamība, pumpju terapija ir būtiska ne tikai medicīniskā, bet arī sociālā ziņā - tā samazina vai uz laiku novērš invaliditāti un ilgtermiņā mazina nepieciešamību pēc aprūpes.
Citās Baltijas valstīs šī terapija jau ir ikdienas klīniskā prakse. Lietuvā dziļā smadzeņu stimulācija tiek nodrošināta divos centros - Viļņā un Kauņā, un to jau saņēmuši aptuveni 280 Parkinsona slimības pacienti. Igaunijā pacientiem pieejama gan DBS operācija, gan pilns mūsdienīgu terapiju spektrs. Turklāt medikamenti, kā arī ierīču asistētās terapijas, abās kaimiņzemēs Parkinsona slimības pacientiem tiek kompensēti no valsts 100% apmērā.
Vienlaikus eksperti norāda, ka būtisks priekšnosacījums efektīvai Parkinsona slimības ārstēšanai ir arī pilnīga medikamentu un jauno ārstēšanas veidu 100% valsts kompensācija (patreiz ir 75%). Jau šobrīd, pēc pacientu teiktā, ikmēneša izmaksas ir 300 - 600 eiro, taču ierīču asistētās terapijas, palielinot izmaksas pacientiem, būs nesasniedzamas.
“Tik smaga, invalidizējoša un off stāvokļos pat dzīvību apdraudoša slimība būtu jākompensē 100% apmērā,” uzsver daktere Smeltere.
Kristīne Toma
Sabiedrisko attiecību speciāliste
.jpg)
