Tūkstošiem bērnu Latvijā ik gadu gaida uz redzes pārbaudi, lai gan speciālisti, kuri varētu palīdzēt nodrošināt ātrāku pakalpojuma saņemšanu, ir pieejami. Valsts kontroles (VK) revīzijā par bērnu ambulatorās veselības aprūpes pieejamību secināts, ka viens no veidiem, kā uzlabot valsts apmaksātu redzes pārbaužu pieejamību bērniem, būtu plašāka optometristu iesaiste, jo šādi speciālisti redzes pārbaudes jau faktiski veic gan Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, gan maksas pakalpojumu segmentā. Latvijas Optometristu un optiķu asociācija (LOOA) uzsver – VK secinājumi apstiprina to, par ko asociācija jau runājusi gadiem: Latvijā ir pieejami speciālisti, kuri varētu palīdzēt nodrošināt pieejamāku redzes aprūpi, taču pašreizējais modelis šo iespēju pilnvērtīgi neizmanto.
VK revīzija par bērnu ambulatorās veselības aprūpes pieejamību izgaismojusi plašāku problēmu veselības aprūpes organizēšanā – pakalpojumu pieejamība reģionos nav vienmērīga, un sistēma ne vienmēr efektīvi izmanto pieejamos speciālistu resursus. LOOA norāda, ka redzes aprūpes jomā viens no būtiskiem risinājumiem ir skaidrāka dažādu speciālistu lomu sadale un optometristu kompetences pilnvērtīgāka izmantošana valsts apmaksātajā aprūpē. Tāpēc asociācija jau vairāk nekā piecus gadus ir mērķtiecīgi strādājusi, lai kopā ar Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu (NVD) pilnveidotu optometristu iesaisti valsts apmaksātajā redzes aprūpē. Kaut arī jautājums ir vairākkārt aktualizēts, praktisks sistēmisks risinājums līdz šim nav ieviests.
Redzes pārbaudes bērniem joprojām nav pietiekami pieejamas
Kā liecina LOOA rīcībā esošā informācija, valsts apmaksātās obligātās bērnu redzes pārbaudes dažādās vecuma grupās (13–24 mēnešu, 3 gadu un 6–7 gadu vecumā) saņem tikai 20 % bērnu. Tas nozīmē, ka daļai bērnu redzes traucējumi var netikt atklāti savlaicīgi, lai gan agrīna problēmu identificēšana ir būtiska attīstībai, mācību procesa un dzīves kvalitātei. Viens no risinājumiem būtu plašāka optometristu iesaiste primārajā redzes aprūpē, nodrošinot redzes pārbaudes, risku identificēšanu un nepieciešamības gadījumā pacienta novirzīšanu pie oftalmologa.
To, ka optometristu kompetence jau šobrīd tiek izmantota praksē, apliecina arī VK revīzijā konstatētais piemērs Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā – pacients bija reģistrēts uz oftalmologa konsultāciju, taču pakalpojumu faktiski sniedza optometrists. Šis piemērs spilgti parāda būtisku pretrunu: praksē optometristi jau sniedz pacientiem nepieciešamo redzes izvērtējumu, taču valsts apmaksātajā sistēmā viņu loma joprojām nav nostiprināta atbilstoši profesionālajai kompetencei.
Asociācija norāda – lai gan Latvijā optometrists ir ārstniecības persona un funkcionālais speciālists, kura profesionālajā kompetencē ietilpst redzes funkciju izvērtēšana, diagnostika un atzinumu sniegšana, pašreizējais valsts apmaksāto oftalmoloģijas pakalpojumu modelis optometristu galvenokārt paredz kā oftalmoloģijas komandas dalībnieku, nevis kā patstāvīgu valsts apmaksāta pakalpojuma sniedzēju.
Pašreizējais modelis pilnvērtīgi neizmanto pieejamos resursus
VK revīzijā norāda, ka veselības aprūpes pakalpojumu plānošanā bieži tiek izmantoti vēsturiskie dati par jau sniegto pakalpojumu apjomu, nevis vērtētas iedzīvotāju faktiskās vajadzības. Asociācija norāda – tas nozīmē, ka arī plānotās izmaiņas oftalmoloģijas pakalpojumu organizēšanā nerisinās galveno jautājumu: kā nodrošināt, lai pacienti savlaicīgi saņemtu nepieciešamo redzes aprūpi.
“Valsts kontroles secinājumi aktualizē jautājumu par to, kā Latvijā efektīvāk izmantot jau pieejamos veselības aprūpes speciālistus. Optometristi ir sagatavoti redzes funkciju izvērtēšanai, redzes traucējumu identificēšanai un pacientu redzes un acu veselības sākotnējai novērtēšanai. Plašāka optometristu iesaiste varētu palīdzēt nodrošināt pacientiem pieejamāku redzes aprūpi un ļaut oftalmologiem vairāk koncentrēties uz gadījumiem, kuros nepieciešama padziļināta medicīniska diagnostika un ārstēšana,” skaidro optometriste Aiga Švede, Latvijas Universitātes profesore, LOOA prezidente.
Risinājums – skaidra speciālistu lomu definēšana
LOOA uzsver, ka pacientu interesēs būtu turpināt attīstīt redzes aprūpes modeli, skaidri nodalot dažādu speciālistu lomas. Optometrists nodrošinātu primārās redzes aprūpes pakalpojumus – redzes funkciju izvērtēšanu, redzes pārbaudes un pacientu sākotnēju novērtēšanu. Savukārt oftalmologs sniegtu specializētu medicīnisko aprūpi – padziļinātu diagnostiku un ārstēšanu gadījumos, kad nepieciešama ārsta iesaiste. LOOA norāda, ka šāda pieeja ļautu efektīvāk izmantot veselības aprūpes speciālistu kompetenci, savlaicīgāk identificēt pacientus, kuriem nepieciešama turpmāka medicīniska palīdzība, kā arī mazināt slodzi oftalmologiem – un to visu bez nepieciešamības pēc būtiska papildu finansējuma, jo Latvijā netrūkst ne ārstu, ne optometristu resursu.
“Pacientam svarīgākais ir savlaicīgi saņemt kvalitatīvu palīdzību pie atbilstoša speciālista. Redzes aprūpes sistēmai jābūt veidotai tā, lai katrs pacients pēc iespējas ātrāk nonāktu pie speciālista, kurš konkrētajā situācijā var sniegt nepieciešamo atbalstu. Nav pieņemami, ka vienā rindā pie oftalmologa gaida gan pacienti ar acu saslimšanām, kuriem acu ārsta konsultācija patiešām ir nepieciešama, gan daudz vairāk cilvēku ar redzes sūdzībām, kuras var vispirms izvērtēt un lielā daļā gadījumu atrisināt optometrists,” uzsver Aiga Švede.
LOOA pozitīvi vērtē Veselības ministrijas un NVD ieceri pilnveidot redzes aprūpes organizēšanu. Asociācija uzsver, ka iepriekšējā sadarbībā ar Veselības ministriju jau ir bijuši veiksmīgi piemēri, kad kopīgi izdevies mazināt administratīvos šķēršļus un sakārtot jautājumus, piemēram, optometrista kabineta kā ārstniecības iestādes reģistrācijas jomā.
“Mūsu pieredze liecina, ka, strādājot kopā ar Veselības ministriju, ir iespējams rast risinājumus un sakārtot sistēmai būtiskus jautājumus. Arī šobrīd mūsu mērķis nav radīt vēl vienu paralēlu sistēmu, bet kopīgi ar nozares institūcijām mazināt birokrātiskās barjeras, kas traucē efektīvāk izmantot jau pieejamos speciālistu resursus un nodrošināt pacientiem pieejamāku redzes aprūpi,” saka Aiga Švede.
Vienlaikus asociācijas prezidente norāda – lai gan redzes aprūpes pieejas izmaiņu virziens ir vērtējams pozitīvi, līdz praktiskam risinājumam ceļš ir bijis pārāk ilgs, un ir nepieciešams straujāks progress, lai pacienti jau tuvākajā laikā varētu saņemt pieejamāku redzes aprūpi. Turpmākajām izmaiņām jābalstās uz reālām pacientu vajadzībām un efektīvāku pieejamo speciālistu kompetences izmantošanu, nevis tikai pašreizējās sistēmas pielāgošanu.
Silva Aleksa Fridrihsone
LOOA komunikācijas koordinatore
