Liela daļa Latvijas iedzīvotāju ēdienu neuztver tikai kā enerģijas avotu, bet tam piešķir arī simbolisku nozīmi – 38% latviešu to uztver kā vienkāršu un patīkamu ikdienas prieku, 33% – kā rūpes par sevi un savu labsajūtu, bet 21% Latvijas iedzīvotāju to uzskata par veidu, kā izrādīt mīlestību un rūpes par citiem. Tas atspoguļojas arī ēšanas paradumos mājās, kas kļūst neformālāki un arvien mazāk saistās ar tradicionālo ēdamistabu. Lai gan lielākajā daļā mājsaimniecību virtuvē ir ēdamgalds vai sēdvietu zona, mēs ikdienā arvien biežāk ieturam maltītes ārpus virtuves, un 55% iedzīvotāju atzīst, ka viņi bieži ēd uz dīvāna pie televizora.
IKEA veiktas aptaujas dati liecina, ka virtuvei joprojām ir būtiska loma mūsu ikdienas dzīvē. Vairāk nekā puse respondentu jeb 55% aptaujāto katru dienu virtuvē pavada divas līdz trīs stundas, bet vēl 8% iedzīvotāju tajā uzturas pat ilgāk. Ēdienu gatavošana mājās joprojām ir izplatīta – 61% aptaujāto katru dienu gatavo maltītes, un gandrīz puse respondentu jeb 47% aptaujāto latviešu atzīst, ka regulāri pagatavo papildu porcijas nākamajai dienai.
“Šīs pārmaiņas liecina, ka, lai gan cilvēki joprojām velta laiku ēdienu gatavošanai, ēdienu baudīšanas veids kļūst brīvāks un mazāk saistīts ar tradicionāliem paradumiem. Cilvēki joprojām novērtē mājās gatavotu ēdienu, taču mainās veids, kādā viņi izmanto telpas. Cilvēki vairs neietur maltītes tikai pie ēdamgalda, un ēšanas paradumi mainās līdzi mūsu ikdienas ieradumiem – vai tā būtu atpūta uz dīvāna vai ēšanas apvienošana ar citām aktivitātēm. Lai gan iedvesma ēdienu gatavošanai joprojām bieži tiek gūta no pazīstamiem avotiem, un aptuveni trešdaļa aptaujāto izmanto ģimenes receptes, apmēram ceturtdaļa respondentu izmanto padomus no sociālajiem tīkliem, un vēl tikpat liela daļa cilvēku galvenokārt gatavo, balstoties uz savu pieredzi,” saka IKEA Interjera dizaina nodaļas vadītājs Dariuss Rimkus.
Virtuvē vislielākā rosība valda vakaros
Neskatoties uz ēšanas paradumu izmaiņām, virtuve nav zaudējusi savu sociālo nozīmi. 36% respondentu norāda, ka tā ir vieta, kur norisinās svarīgas sarunas ar ģimenes locekļiem, bet 32% aptaujāto to izmanto viesu uzņemšanai. Lielā daļā mājsaimniecību virtuvē vislielākā rosība valda vakaros – 26% aptaujāto norāda, ka virtuve atdzīvojas, kad ģimenes locekļi tajā pulcējas dienas noslēgumā. Tā kā virtuvē pulcējas un laiku pavada arvien vairāk cilvēku, kārtības uzturēšana tajā kļūst par aizvien lielāku izaicinājumu, un trauki un virtuves piederumi ap izlietni un darba virsmām, kā arī katlu, pannu un ledusskapja satura organizēšana ir galvenās jomas, kam nepieciešams pievērst lielāku uzmanību.
“Tā kā virtuve mūsu mājās joprojām ieņem centrālo lomu, pat nelielas izmaiņas var atvieglot virtuves izmantošanu ikdienā. Piemēram, nepārblīvējot ēdamgaldu un saglabājot to viegli pieejamu, mums būs lielāka vēlme kopīgi ieturēt maltītes, savukārt ar darba virsmas atbrīvošanu, piemēram, novietojot citur glabāšanā reti izmantojamas ierīces, iespējams uzlabot gatavošanas procesu. Tā kā dažādu lietu uzglabāšana joprojām rada vislielāko izaicinājumu, ar vienkāršiem organizatoriem vai uzglabāšanas iespēju uzlabošanu esošajos skapīšos var radīt būtisku atšķirību. Daudzi arī norāda, ka uzlabot iespējams apgaismojumu un atkritumu šķirošanu, jo skaidrāka organizēšana un atsevišķa vieta ikdienā veicamajām darbībām var atvieglot virtuves izmantošanu,” saka D. Rimkus.
Pārdomā savus ieradumus un virtuvē izmanto sen aizmirstas lietas
Aptaujas dati arī atklāj, ka daudzās virtuvēs atrodas reti izmantotas ierīces – 46% cilvēku ir viena vai divas ierīces, kuras viņi nelieto. Cilvēki starp šādām ierīcēm visbiežāk min sulu spiedes, vafeļu pannas un svētku traukus vai piederumus (piemēram, kūku statīvs, fondī komplekts), kas norāda uz iespēju ne tikai atbrīvoties no liekajām mantām, bet arī pārdomāt ikdienas ieradumus un dažādot ēdienus, mums ikdienā atkal iekļaujot sen aizmirstās lietas.
“Piemēram, ģimenē mantotas lietas un dekoratīvos traukus iespējams biežāk izmantot ikdienā, piešķirot maltītēm gan funkcionalitāti, gan baudījumu tā vietā, lai tos glabātu tikai īpašiem gadījumiem vai atstātu aizmirstus virtuves skapīšos. Tas mūsu ikdienā ienesīs ne tikai vairāk prieka, bet arī mudinās mūs labāk izmantot mums jau esošās lietas, negaidot īpašu brīdi,” iesaka D. Rimkus.
Par aptauju:
Aptauju IKEA uzdevumā Norstat Latvijā un citās Baltijas valstīs veica 2025. gada septembrī. Kopumā aptaujā katrā Baltijas valstī piedalījās 1000 cilvēku. Tiešsaistes aptaujā galvenā uzmanība tika pievērsta tēmām, kas saistītas ar virtuvi, tās labiekārtošanu un problēmām, ar kurām šo valstu iedzīvotāji saskaras virtuvē. Aptaujā tika aplūkoti arī iedzīvotāju ēšanas un gatavošanas paradumi, kā arī praktiskāki jautājumi, piemēram, vēlme veikt virtuves renovāciju.
Miglė Strempickė
